Konservēšanas līdzekļa siltumizturība

Sacietēšanas reakcija ir ķīmiska reakcija, ko ievērojami ietekmē sēšanas temperatūra. Temperatūra palielinās, reakcijas ātrums palielinās un želejas laiks kļūst īsāks. Gela laika logaritms parasti samazinās lineārajā temperatūrā. Tomēr, ja sūkšanas temperatūra ir pārāk augsta, izkarsētā produkta veiktspēja bieži tiek pazemināta, tādēļ ir augstāka sēšanas temperatūras robeža; kā piemērotu sakausēšanas temperatūru ir jāizvēlas temperatūra, pēc kuras tiek novērsts iztvaicēšanas ātrums un sārmaina produkta īpašības. Atkarībā no konservēšanas temperatūras, konservēšanas līdzekli var iedalīt četrās kategorijās: zemas temperatūras cietējošās vielas sacietēšanas temperatūra ir zemāka par istabas temperatūru; sāršanas līdzekļa apstrādes temperatūra istabas temperatūrā ir istabas temperatūra līdz 50 ° C; vidējas temperatūras žūšanas līdzekļa sacietēšanas temperatūra ir no 50 līdz 100 ° C; Augstākās temperatūras cietējošās vielas sacietēšanas temperatūra ir virs 100 ° C. Ir vairāki veidi konservēšanas aģenti, kuri ir zemas temperatūras konservēšanas veidi, piemēram, polidecilspirta tips un poliizocianāta tips; T-31 modificēto amīnu un YH-82 modificēto amīnu, kas ir izstrādāti un nodoti ekspluatācijā Ķīnā, var sacietēt zem 0 ° C. Ir vairāki veidi istabas temperatūras izturēšanas veidu: alifātiskās poliamīni, alicikliskie poliamīni, zemu molekulāro poliamīdi un modificēti aromātiskie amīni. Starp veida temperatūras uzklāšanas veids ietver daļu no alicikliskā poliamīna, terciārā amīna, karbazola un bora trifluorīda kompleksa. Augstas temperatūras cietināšanas līdzekļa piemēri ir aromātiski poliamīni, skābes anhidrīdi, resolē fenola sveķi, aminoskābes, diciandiamīds un hidrazīdi.